Dialekts

Kas ir dialekts:

Dialekts ir konkrētām kopienām raksturīga valoda, kas vienlaikus pastāv arī citā valodā. Tāpat kā Brazīlijā, ir caipiras dialekts, veids, kā izteikt sevi interjerā. Līdzās pastāv arī ar portugāļu valodu.

Dialektam ir savas valodas zīmes, semantiskā struktūra, leksika un fonoloģiskās, morfoloģiskās un sintaktiskās īpašības. Tā parasti ir tikai reģionālā kopiena.

Tas ir valodu variants, kas nāk no citas valodas. Tas ne vienmēr nāk no tās valsts oficiālās valodas, kurā runā dialekts.

Dažreiz sabiedrībā tiek runāts tikai par vietējo dialektu, neizmantojot valsts oficiālo valodu. Piemēram, dažās itāļu kolonizācijas vietās Rio Grande do Sul ir ciemati, kas runā tikai par Veneto, Ziemeļitālijas dialektu, un iekšēji portugāļu valodā netiek runāts.

Sociolingvistika apgalvo, ka pastāv citi faktori, nevis reģionālie faktori, kas nosaka dialektu. Un ka pastāv tā sauktie vecuma dialekti (ar izteiktajām atšķirībām starp paaudzes izteiksmes veidiem) un sociālajiem dialektiem (starp dažādām sociālajām grupām).

Daži lingvisti saprot Brazīlijā runāto portugāļu valodu kā Brazīlijas dialektu, jo Brazīlijā un Portugālē ir lielas strukturālas atšķirības starp to, kā runā un raksta.

Starp dialektu sinonīmiem ir vārdi valoda un runāt.

Vārds "valoda" nav precīzs dialekta sinonīms, jo valoda ir politiski raksturīgs termins, atsaucoties uz valsts oficiālo valodu.

Dialektu piemēri Brazīlijā ir Minas Gerais dialekts, Rio Grande do Sul dialekts, Bahijas dialekts un Rio dialekts.

Dialekts un akcents

Dialekts un akcents nav tas pats. Dialektu raksturo pašas grupas valodas struktūra, vai tie ir dažādi vārdi, kā veidot frāzes un tā tālāk. Akcentā ir izruna, kā runā. To raksturo ritms, ar kuru vārdi tiek izteikti mutiski, dažādas skaņas runā. Piemēram, Brazīlijā ir teikts, ka kalnrači runā ar vārdiem: