Apartheīds

Ko Apartheid nozīmē:

Apartheīds ir afrikāniešu vārds, kas nozīmē atdalīšanu . Tas bija nosaukums, kas piešķirts Dienvidāfrikā spēkā esošajai politiskajai sistēmai un kas prasīja rasu segregāciju .

Apartheīds bija melnās populācijas segregācijas sistēma, kas ilga no 1948. gada līdz 1994. gadam, ko vadīja baltā minoritāte Dienvidāfrikā, un rasistiskā aparteīda politika bija paredzēta, lai novērstu visas attiecības starp dažādu "rasu" indivīdiem un pakļautu vairākumam iedzīvotājiem uz mazu kaukāziešu minoritāti.

Dienvidāfrikas Republikas Nacionālās partijas izveidotā aparteīda mērķis bija panākt attīstību, izmantojot politisko, ekonomisko, sociālo un telpisko atšķirību starp dažādām "sacīkstēm". Balsot varēja tikai baltie cilvēki, un laulības un seksuālās attiecības starp dažādu rasu cilvēkiem bija aizliegtas.

Aparteīda politika bija ļoti pretrunīga, jo vairākas valstis kritizēja un iebilda pret to, jo tā paredzēja melno cilvēku diskrimināciju. Šī iemesla dēļ Dienvidāfrika bija diplomātiski izolēta.

Apartheīds ir arī vārds, kas apraksta jebkāda veida politiku vai praksi, kas atdala cilvēkus pēc viņu rases.

Apartheīda beigas

Viens no svarīgākajiem vēsturiskajiem rādītājiem, kas bija saistīti ar aparteīda beigām, bija Nelsons Mandela, organizācijas vadītājs, pazīstams kā Āfrikas Nacionālais kongress (ANC), kas iebilda pret aparteīda sistēmu. Šī opozīcija izraisīja desmitiem melnu cilvēku nāvi un Nelsona Mandela (1962. gadā) ieslodzījumu, kas tika ieslodzīts 27 gadus.

1990. gada februārī Dienvidāfrikas prezidents Frederiks de Klerks pārtrauca CNA un citu atbrīvošanas kustību aizliegumu. Tā arī atļāva preses brīvību un paziņoja par politieslodzīto, tostarp Nelsona Mandela, atbrīvošanu.

Pirmie soļi aparteīda noslēgumā tika pieņemti 1990. gadā, bet autori norāda, ka beigas bija tikai 1994. gadā, kad tika izveidota demokrātiska valdība, ko vadīja pirmais Dienvidāfrikas melnais prezidents Nelsons Mandela.

Skatīt arī: 5 svarīgākie brīži cīņā pret aizspriedumiem un rasismu

Sociālais aparteīds

Termins “sociālais aparteīds” norāda uz situāciju, kad dažādu sociālo slāņu cilvēki tiek noraidīti un diskriminēti, tiem nav tādas pašas iespējas kā citiem cilvēkiem.

Tādējādi dažas sociālās grupas ir nelabvēlīgā situācijā, tām trūkst piekļuves apmierinošiem izglītības apstākļiem, pamata sanitārijai, veselībai, transportam un mājokļiem.